Arkādijs Zvaigzne

@arkadijs.bsky.social

Assistant Professor at the Stockholm School of Economics in Riga. Doing work on higher ed and workforce development. @harvard.edu PhD. Post in English and Latvian

Paldies @satorilv.bsky.social par iespēju padalīties ar savām pārdomām par to, ko MI varētu nozīmēt darba tirgum! Atļāvos arī rakstā plaši salikt atsauces uz jaunāko literatūru, lai to varētu arī izmantot kā sākuma punktu šīs tēmas dziļākai iepazīšanai :)

Satori.lv@satorilv.bsky.social · 4mo ago

Noliksim malā apokaliptiskos un utopiskos scenārijus, lai paraudzītos uz faktiem. Ko pierādījumi saka par MI ietekmi uz darba tirgu, un vai mums tiešām jāuztraucas, ka algoritms tūlīt atņems darbu? Hārvarda Universitātes doktora grāda kandidāts Arkādijs Zvaigzne.

Redzēju daudz vērtīgu un labu domu par nevienlīdzību un rezultātiem. Bet cik precīzi ir paši eksāmeni un ko no tiem var secināt? Ne gluži to, ko lielākajai daļai šķiet! Zemāk ir 12. kl. CE rezultāti pa gadiem. Bet vai no tā var teikt, ka skolēni sliktāk māk matemātiku?

Bild

Man liekas, ka viena no šīs desmitgades svarīgākajām tehnoloģijām būs GPT, jo īpaši pēc tā izmēģināšanas. Lai gan ir bažas, ka tas varētu atņemt darbu cilvēkiem un arī radīt problēmas izglītības sistēmai,es domāju, ka tas papildinās darbu un mazinās BS cilvēku rakstītajos tekstos

Bild

Par to pašu tēmu, ko nesenais Ir raksts - Eiridīke izveidoja pētījumu par augstākās izglītības pieejamību Eiropā. No sadaļas par datu apkopošanu par pieejamību. Punkti par studējošo soc. ekon. datu uzskaiti, atbirumu un dalību...

Bild

Protams, jautājums, kā jaunā latiņa darbosies pie jaunajiem vispārīgajiem un optimālajiem eksāmeniem. Pie 2020./21. m.g. matemātikas CE rezultātiem: 5% latiņa - 585 nesekmīgi (4% no kārtotājiem) 10% - 2 224 (15%) 15% - 3 947 (27%) 20% - 5 304...

Viena no lietām, ko ņem vērā augstskolu reitingi, ir reputācija. Ja mēs vēlamies labu sniegumu tajos, tad vajag ne tikai pārdomātu politiku un finansējumu, bet arī domāt par reputāciju. Šī ziņa ir piemērs tam, kā mums nevajag darīt:...

Turpinot par izglītības līmeņu iespējamu sasaisti ar dažādiem soc. ekon. faktoriem, šodien par izglītību un ekonomiskajiem faktoriem. Pirms turpināt, gribēju vēlreiz uzrakstīt atkāpi par šo pavedienu datiem un mērķiem. Šo pavedienu datu avots ir SKDS 2018. g. veiktās aptaujas.

Arkādijs Zvaigzne@arkadijs.bsky.social · 6y ago

Turpinot par izglītības līmeni un soc. ekon. rādītājiem. Šodien par uzticību un ideoloģiskiem jautājumiem. Uzticībai pašvaldībai nav skaidras tendences, ka jo izglītotāks, jo mazāk uzticās. Īpaši interesanti, jo ar augstāko izglītību galvenokārt ir Rīgā (dati no 2018. g).

Turpinot par izglītības līmeni un soc. ekon. rādītājiem. Šodien par uzticību un ideoloģiskiem jautājumiem. Uzticībai pašvaldībai nav skaidras tendences, ka jo izglītotāks, jo mazāk uzticās. Īpaši interesanti, jo ar augstāko izglītību galvenokārt ir Rīgā (dati no 2018. g).

Bild
Arkādijs Zvaigzne@arkadijs.bsky.social · 6y ago

Ironiskā kārtā, uzticība Saeimai samazinās, jo augstāks ir izglītības līmenis. Sanāk, ka cilvēki ar augstāko izglītību vairāk interesējas, vairāk iesaistās, vairāk balso, bet vismazāk uzticās sevis ievēlētajiem. Rīt būs par ideoloģiju un uzticību ES un pašvaldībām.

Apbrīnoju politisko reakciju uz studiju kreditēšanas reformu. Reforma reāli sevi pierāda kā ārkārtīgi efektīvs veids, kā veicināt pieejamību, bet tagad tā ir pati savas veiksmes upuris, jo tās veiksme nebija ministrijās ieplānota.

Šodien @AlexUsherHESA, kura idejas augsti vērtēju, apraksta dažādu valstu pieejas universitāšu skaitam. Trīs aktuālākās atziņas - citur citādi skaita AII, to skaits izriet no sistēmas mērķiem, AII skaita samazināšana ne vienmēr saistīta ar ietaupījumu....

Poļu pieeja AI izcilībai - pārvaldības reforma (salīdzinājumā ar LV - ar mazāku darba devēju īpatsvaru un būtisku ministrijas lomas samazinājumu) + atsevišķs konkurss, kur starpt. ekspertu komanda atlasīja 10 AII, kam iedot papildu naudu kāpšanai...

No jaunākā OECD ziņojuma var secināt, ka par katru EUR, ko ieguldām augstākajā izglītībā, valsts atpakaļ iegūst vidēji 2,5, un indivīds - 6. Tas ir labāk nekā EE ar 0,9 valstij un 7,7 indivīdam. Tikai žēl, ka to neizmantojam un izdevumos uz studentu esam 4. no beigām.

Bild

Pēc OECD rekomendācijas Somija pārskata iestāšanās procesu AII, jo tā iepaliek no vairuma OECD valstu pēc iedzīvotājiem ar augstāko izglītību "Countries with the same proportion of highly educated citizens as Finland include Latvia, Austria and Slovenia."...

Šodien Saeimas apakškomisijā prezentēju par augstākās izglītības iekšējo un ārējo pārvaldību, citu valstu piemēriem un izaicinājumiem saistībā ar to. Galvenais secinājums - velns slēpjas detaļās. Paldies @duriti un @miks_eu par...

Saistībā ar diskusijām par studentu nodarbinātību, vēlos piedāvāt nelielu ieskatu studentu laika budžetos LV un ES. Zemāk ir attēls no EUROSTUDENT VI aptaujas ('16-'18). Kā var redzēt, LV student pavada mazāk laika studijās nekā LT, bet vairāk nekā EE. (1/5)

Bild

Domāju, ka tuvākajos mēnešos būtiskāk par pārvaldību būs saprast, kā augstskolām izdzīvot līdz kalendārā gada beigām. Tas, ka ir liela iespēja, ka nebūs klātienes lekciju rudenī + ↓ valsts budžets + ↓ starpt. studentu skaits + ↓ studentu maksātspēja būs bīstama formula