Lai kā nu tur būtu ar tiem lāčiem... Nokaitināja R, izbraucu ar velo izvēdināt galvu. Ja dzīvo vietā, kur šādi skati it 10, 15 un 25 minūšu gājiena attālumā, var samierināties arī ar pāraugušiem jenotiem kaimiņos.
Kristīne Š.
@puuche.bsky.social
Patīk smadzenes, nav humora izjūtas, ir zinātne.
LSM ir divi raksti par Pitbull koncertu un nulle par protestu. Nebūtu BlueSky, par to pat nezinātu.
Atziņa, ka vietējā lāču ģimene ir iecienījusi arī tavas iecienītās pastaigu takas (jā, arī dienas laikā) ir ļāvusi man apgūt jaunas modrības prasmes, kā arī iepazīt vāveru spēju izklausīties kā tonnu smagam zvēram. Attēls nav mans (vismaz pagaidām), bet nav arī ilustratīvs piemērs.
Īsumā par apkalpošanu Kanādā. Pirmkārt, šoferim ir iespēja ar tevi komunicēt par produktiem. Veikalā atlikusi 1 vista vista, kas nebija smuka. Dašeris piedāvāja paņemt no cita veikala uz kuru tāpat jābrauc. Otrkārt, sarunā viņš pamanīja, ka mana oriģinālā valoda ir latviešu, un... atsūtīja šo.
Es: atslēdzu SIM karti, kamēr esmu Kanādā, lai nebūtu nekādu lieku un idiotisku papildus izmaksu. Bite: Hold my beer.
Pēc 5 mēnešu gaidīšanas, saņēmu recenziju par rakstu, par kuru ļoti bažījos. Major revisions, BET - man pirmo reizi ir recenzijas, kas iesaista diskusijā par rakstu, nevis kaunina par nepilnībām. Darba būs daudz, bet pirmā pēcgarša laba.
Jūlija vakari ir kā radīti jāņtārpiņu vērošanai. Katrreiz arvien labāk saprotu to malduguns vilinājumu, iet līdzi, dziļāk pļavā, dziļāk mežā.
Sēžam. Ēdam pusdienas. Nokrakšķ zars. Paceļu galvu, paskatīties uz vāveri, kura pasākusi nākt ciemos. Uz mani skatās koijots. Kanāda.
Odu, dunduru un mušu sakosta, bet medusmēneša nedēļa beidzot sākusies. Starp vāverēm, putniem un mazām meža taciņām, kas ved uz peldvietu. Vāverēm ir no tiesas savādi "nāc mājās" saucieni!
Kur nodot lietotās adatas (ne manas, vēl no kaķa laikiem)? Aptieka neņem pretī.
9 dienas līdz jākāpj lidmašīnā un jānodod dzīvokli. Šovakar paliku bez aukstā ūdens.
Pārlikt dzīvi no trim istabām uz trim čemodāniem. Mazliet izaicinoši. Vai kādam nevajag priežkoka grāmatplauktus?
Tās jūtas! Rakstu FLPP un nupat secināju, ka man ir nevis jāīsina, bet ir vēl veselas divas lpp!
Tuvojas tā diena, kad es beidzot saņemšos uztaisīt krekliņu ar uzrakstu - "Neesmu stāvoklī, vienkārši resna". Aiztaupīs diskomfortu ij man, ij jautātājam.
Izpārdodu grāmatplauktu, pirms eju uz Facebook Marketplace (drebulis), iedomājos, ka šeit kādam varētu būt interesants Čērčila krājums. Droši var piedāvāt savu cenu.
Par ko neviens nestāsta, ir fakts, ka uzvārda maiņa nozīmē arī eparaksta anulēšanu momentā.
Es zinu, ka būs diena, kad es atnākšu mājās, un būs normāli, ka Tu mani nesagaidi. Mani biedē, ka pienāks diena, kad es vairs neatcerēšos Tavu smaržu vai purniņu, kad kārtējo reizi Tevi nokaitināju ķepu spēlē. Aizmirsīšu Tavu gaitu un Tavus ņau. Drausmīgi besī tā diena.
Neizdodas šodien aiziet pie miera. Pa daļai, jo kaķis kārtīgi saslimis, pa daļai, jo visu laiku jāpārbauda BBC pirmās lapas saturu.
Pēdējā postdoka darba diena oficiāli noslēgusies. Ar rītdienu esmu pieaugušais.
Desk reject. Sāku aizmirst, kā izskatās vēstules, kas nesākas ar "I regret to inform"... Jūtos punktā, kur atkal neiet kopā prasības ar realitāti. Vai šis beigās aizies uz MDPI/Frontiers? Šobrīd jau ļoti reāli, jo dedlaini eksistē un es esmu pārāk nogurusi domāt par reputāciju.
Epilepsijā viena no grūtajām lietām ir izskaidrot, kā galvā jūtas lēkme un auras. Kad saku, ka nu, sajūta tā, ka nožilbst smadzenes, uz mani skatās lielām acīm. Bet realitātē, nu... zini to sajūtu, kad acis pārāk spēcīgā saulē nožilbst? Pamēģini pārnest un smadzenēm :)
Biju šodien Rubeņos. Tur vakar slēdza pamatskolu. Tuvākā pamatskola ~20km, tuvākā vidusskola ~28km. Jūties un rēķini kā gribi.
Es kādreiz uzrakstīšu par to deju, kas jānodejo, lai apprecētu citas valsts pilsoni. Vispirms vēl pašai gan to jānodejo līdz galam.
Pēdējo 7 dienu laikā ir: noraidīts viens raksts, noraidīti divi projekti. Tomēr nevari nejusties drusku padevies.
Nikozija. Ziemeļkipra. Pusdienu laiks. Es: How large is the donair plate? Viesmīlis: Oh, not large, medium! Arī viesmīlis - gardi smejas par manu sejas izteiksmi, noliekot šķīvi.